Šorīt kojas pāršalca sēru vēsts. Viņš bija uzticams draugs, foršs sarunu biedrs (čata skapis, yo!) un lielisks atvēsinātājs, dažreiz pat pārāk centīgs, par ko liecina sasaldētais piens, krējums, jogurts, tomāts utt. Taču cūku gripas mutācija HzKP jeb tunča gripa bija stiprāka. Viņa mierīgā rūkoņa kļuva satrauktāka. Patiesībā viņš spēja izmisīgi parūkt tikai pāris sekundes, pēc kā uz vairākām minūtēm iestājās pilnīgs klusums. Tad viņš sāka asiņot = visa priekštelpa ūdenī. Pirms iešanas uz lekciju bija jāveic steidzamu operāciju – ledus/sniega izņemšanu, jo saldētavas durvis viņam bija izoperētas jau pirms mēs viņui pirms gada vientuļu atradām 3. stāva gaitenī un izglābām no drausmīgā likteņa – izjaukšanas bomžu rokām. Veselu gadu viņš bez iebildumiem saldēja – pat atkausēt nevajadzēja. Nebļaustījās pat par to, ka durvis palika vaļā. Taču šorīt nācās veikt izšķirošo soli – izraut štekeri no pagarinātāja. Tas notika uzreiz pēc operācijas. Pusdienlaikā sekoja viens atdzīvināšanas mēģinājums, taču nesekmīgi. Viņa čaula ir palikusi, bet dvēsele jeb šajā gadījumā saldētājmehānisms tagad mitinās labākos freona gāzes laukos.
Piens, jogurts, siers, desa, olas un pārējie arī nav diez ko priecīgi.
Foto (bez cenzūras):
-
-
Labās puses čatons
-
-
Pirmais čats uz durvīm
-
-
Labās puses čatons
-
-
Labās puses čatons
-
-
Labās puses čatons
-
-
Labās puses čatons
-
-
Dorfa slepenais čatons
-
-
Viss sākās ar šo pusi